No kurienes nāk mūsu preces? Zinātniski pamatoti risinājumi palīdz rast atbildi

Ar jauno Eiropas Savienības Mežu izciršanas regulu (EUDR) mēģina ierobežot tādu produktu patēriņu, kuru izcelsme ir piegādes ķēdēs, kas saistītas ar mežu izciršanu vai degradāciju.

Regula attiecas uz septiņām galvenajām precēm, tostarp koksni, liellopiem, kakao, kafiju, palmu eļļu, soju un kaučuku, kā arī dažiem atvasinātiem produktiem, tostarp šokolādi, ādu, kokogles, mēbelēm, iespiedpapīru un vairākiem ķīmiskiem produktiem, kas iegūti no palmu eļļas. ES uzskata, ka šīs preces un produkti ir cieši saistīti ar mežu izciršanu un bioloģiskās daudzveidības samazināšanos visā pasaulē.

Viena no galvenajām jaunās regulas prasībām ir tāda, ka tirgus dalībniekiem (parasti ES reģistrētiem uzņēmumiem, kas importē vai eksportē šīs preces vai produktus uz ES vai no tās) ir jāsniedz izcelsmes ģeogrāfiskās atrašanās vietas dati, kā arī ražas novākšanas vai ražošanas datums un laiks par katru attiecīgo produktu, kas tiek laists ES tirgos.

Lielākās daļas piegādes ķēžu sarežģītības dēļ bieži vien ir sarežģīti apstiprināt produktu izcelsmi vai - koksnes produktu gadījumā - iegūt precīzu informāciju par iegūtajām sugām. Nepietiekami izsekošanas mehānismi un tradicionālās sistēmas, kas balstītas uz papīra dokumentiem, bieži noved pie nepareizas identifikācijas - un, iespējams, krāpnieciskas informācijas nodošanas - attiecībā uz sugām un izcelsmi. Šis trūkums apgrūtina organizāciju spēju noteikt riskus, precīzi identificēt iespējamās juridiskās neatbilstības vai novērtēt, vai produkts varētu būt saistīts ar atmežošanu vai mežu degradāciju.

Zinātniskā testēšana un koksnes izstrādājumi

Zinātniskā testēšana var palīdzēt uzņēmumiem uzzināt vairāk par meža riska preču izcelsmi. Piemēram, attiecībā uz kokmateriāliem uzņēmēji izmanto dažādas zinātniskās testēšanas metodes, lai pārbaudītu gan izcelsmi, gan sugu. 

"Attiecībā uz kokmateriāliem zinātniskās testēšanas metodes ir svarīgas, jo tās atbalsta tirgus dalībniekus divējādi. Pirmkārt, šie paņēmieni palīdz pārbaudīt produktos iekļautās koksnes ģinti vai sugu. Otrkārt, ar citiem paņēmieniem var pārbaudīt piegādātāja vai apakšuzņēmēja sniegto apgalvojumu par ieguves izcelsmi," skaidro David Hadley, Preferred by Nature regulatīvās ietekmes programmas direktors.

Atsauces dati

Šādu zinātnisku pārbaužu veikšana ir atkarīga no tā, vai ir pieejami attiecīgie atsauces dati, pēc kuriem var pārbaudīt paraugus. ASV bāzēta bezpeļņas organizācija World Forest ID strādā, lai izveidotu visaptverošu globālu ģeolokalizētu atsauces bibliotēku par kokmateriāliem un citām meža riska precēm. Līdz 2023. gada janvārim organizācija jau ir apkopojusi vairāk nekā 22 000 paraugu no 167 sugām un 31 valsts.

Lai uzzinātu vairāk par references datu bāzu izmantošanu un zinātniskās testēšanas metodēm, mēs runājām ar Viktoru Deklerku, Pasaules meža ID programmas vadītāju Kivas Karaliskajā botāniskajā dārzā (Royal Botanic Gardens, Kew), kas ir viens no galvenajiem World Forest ID programmas partneriem.

Viktors ir kompetents kokmateriālu sugu un izcelsmes pārbaudes metodēs, datu analīzē, koksnes zinātnē un mežsaimniecībā. Viņš vada World Forest ID pētniecības komandu, novērtējot jaunas koksnes ekspertīzes metodes, kā arī optimizējot un kombinējot esošās metodes, izmantojot mākslīgo intelektu (AI). Mūsu diskusija bija īpaši vērsta uz kokmateriālu metodēm, lai gan dažas no šīm metodēm var piemērot arī citām meža riska precēm.

"Atsauces datu bāze ļauj mums pārbaudīt nezināmus koksnes izstrādājumus, salīdzinot tos ar esošo datu kopu, lai pārbaudītu apgalvojumus par sugām un izcelsmi," teica Viktors.

"Ja atsauces datu kopa ir viegli pieejama, mēs varam ātri iegūt datus. Mēs varam tos salīdzināt un apkopot nepieciešamo informāciju un faktus. Būs grūti veikt salīdzināšanu un apkopot nepieciešamo informāciju, ja atsauces datu kopums par konkrētu koksnes sugu vai potenciālo izcelsmes apgabalu nebūs pieejams," skaidroja Viktors.

Zinātniskās testēšanas priekšrocība ir tā, ka tā ir rīks, ar kuru, salīdzinot ar atsauces datu kopu, var apstiprināt vai vismaz apstiprināt piegādātāju apgalvojumus par produkta izcelsmi un sugām.

Piemēram, "ja tiek apgalvots, ka produkts ir no Somijas, bet mums nav nekādu atsauces datu no Somijas, būs ļoti grūti izdarīt secinājumus par to, vai tas varētu vai nevarētu būt no Somijas. Tas pats attiecas arī uz citām sugām. Ja tiek apgalvots, ka produkts ir sarkanā ozola koks, bet mums nav sarkanā ozola atsauces datu, mēs nekad nevarēsim noteikt atbilstību. Tāpēc atsauces dati ir tik svarīgi," piebilda Viktors.

"Mums ir nepieciešams vairāk testēšanas centru un laboratoriju ar atbilstošu aprīkojumu testu veikšanai, kā arī investīcijas, lai atbalstītu spēju izmantot dažādas zinātniskas un uz iekārtām balstītas metodes," piebilda Viktors.

Kokmateriālu testēšanas metodes 

Ir pieejamas vairākas zinātniskas metodes. Turpmāk izklāstītas visbiežāk izmantotās metodes:

Koksnes anatomijas analīze sugu identificēšanai. Šīs metodes pamatā ir koksnes anatomisko īpašību atšķirības. Lai noteiktu ģinti un dažos gadījumos arī sugu.

Priekšrocības ir tās pieejamība un ātra veikšana, kā arī spēja sniegt vispārīgas norādes par attiecīgo sugu grupu.

Ierobežojumi ietver iespējamu nespēju noteikt konkrēto sugu, kā arī to, ka koksnes anatomijas ekspertīze prasa daudz laika, lai to apgūtu, un ka šādas ekspertīzes apjoms samazinās. 

Otrā metode arī balstās uz anatomiju, bet tās pamatā ir rakstu atpazīšana. Tā izmanto koksnes anatomiskās virsmas attēlus un mākslīgo intelektu, lai tos salīdzinātu ar attēlu datubāzi.

Nākamā metode ir DNS analīze. Sugas identificēšanai var izmantot DNS svītrkodēšanu, bet koksnes izcelsmes noteikšanai var izmantot DNS pirkstu nospiedumu noteikšanu, populāciju ģenētiku un filogeogrāfiju.

• Priekšrocība ir tā, ka ar DNS analīzes palīdzību var noteikt gan sugu, gan izcelsmi, lai gan abas pieejas ir atšķirīgas.
• Šīs metodes ierobežojums ir tāds, ka, ņemot vērā DNS degradāciju pēc apstrādes, var būt grūti iegūt dzīvotspējīgu DNS no koksnes izstrādājuma. Tomēr, attīstoties tehnoloģijām, šī problēma kļūst arvien mazāka.

Vēl viena metode, ar kuras palīdzību var pārbaudīt kokmateriālu ieguves izcelsmi, ir stabilo izotopu attiecības analīze (SIRA). SIRA balstās uz noteiktu elementu stabilā izotopa attiecību izmaiņām koksnes audos, ko cita starpā izraisa ģeogrāfiskā atrašanās vieta, atšķirīgi klimatiskie apstākļi un metaboliskā frakcionācija.

• Šī metode ir labi izmantojama, ja nepieciešams pārbaudīt ieguves izcelsmi, tomēr to nevar izmantot sugas noteikšanai.  
• Šīs metodes galvenais trūkums ir izmaksas par vienu testu un sākotnējie ieguldījumi iekārtas uzstādīšanai.

Cita metode - DART-TOF masspektrometrija - ļauj identificēt sugas, pamatojoties uz metabolītiem koksnē. 

• Šai īpaši ātrajai metodei ir trūkums - augstas sākotnējās iekārtas iegādes izmaksas, tomēr, tiklīdz iekārta ir iegūta, tās ekspluatācijas izmaksas ir diezgan zemas. Viena no lielākajām šīs metodes priekšrocībām ir tā, ka analīzei nepieciešams tikai neliels paraugs (šķēle).

Ir pieejamas arī citas metodes, piemēram, mikroelementu analīze. Šīs metodes pamatā ir mikroelementu, kas organismā nonāk, piemēram, no augsnes, uztveršana.

Izaicinājumi un turpmākā rīcība  

Daži no galvenajiem izaicinājumiem, kas saistīti ar plašāku testēšanas metožu ieviešanu, ir ierobežota atsauces datu bāzu pieejamība un komerciālo un valsts testēšanas centru ierobežotā kapacitāte, kā arī attiecīgo pētniecības iestāžu un laboratoriju trūkums, kas regulāri izmantotu šīs metodes.

Lai pārbaudītu produkta identitāti un izcelsmi pirms tā nosūtīšanas, ir būtiski veidot vietējās spējas un zināšanas eksportētājvalstīs ne tikai Eiropā un ASV, bet arī Āfrikā, Latīņamerikā un Āzijas un Klusā okeāna reģionā.

Jo īsāka ir piegādes ķēde, jo vieglāk to izsekot un precīzāk noteikt nepareizas sugas identifikācijas vai nepatiesas izcelsmes norādes gadījumus. Tāpēc nākotnē ceram, ka mums būs lielāka testēšanas kapacitāte visā pasaulē, lai nodrošinātu pārredzamas un drošas kokmateriālu piegādes ķēdes, teica Viktors.

2023. gada 28. aprīlī mēs organizējam tīmekļa semināru par zinātniskās testēšanas metodēm, kas palīdz uzņēmumiem ievērot tādus noteikumus kā ES Mežu izciršanas regula. Lai reģistrētos šim bezmaksas vebināram, lūdzu, noklikšķiniet šeit.

Eiropas Komisija (donors) nav atbildīga par šajā materiālā sniegtajiem apgalvojumiem vai viedokļiem.  Eiropas Komisijas atbalsts šīs publikācijas izdošanai nenozīmē, ka tā atbalsta tās saturu, kas atspoguļo tikai autoru viedokli, un Komisija nav atbildīga par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.