Jaunā ES regula, kas vērsta pret atmežošanu, varētu radīt būtisku ietekmi, taču tajā nav ņemti vērā nodokļi un cilvēktiesības

Lai gan nesen notikušajā COP26 konferencē neizdevās panākt būtisku progresu, lai glābtu mūsu strauji sarūkošos mežus, ES nesen iesniegtais priekšlikums vērienīgai regulai par mežu izciršanas novēršanu ir piesaistījis uzmanību - pat "Greenpeace" ir paudusi "cerību stariņu".

Ietverot dažas no precēm, kas visvairāk ietekmē mežus un klimatu, piemēram, soju, kokmateriālus, kafiju, kakao, liellopu gaļu un palmu eļļu, ES priekšlikums ir daudz plašāks par visiem pašreizējiem Eiropas pasākumiem, lai kontrolētu ar atmežošanu saistītu meža un lauksaimniecības produktu tirdzniecību.

"Šis patiešām ir ļoti vērienīgs priekšlikums. Tā darbības joma ir plašāka, tajā ir stingrāk un skaidrāk definēta atbildība, un tajā ir lielāks uzsvars uz datu vākšanu un dokumentēšanu nekā jebkurā citā pašreizējā regulā vai politikā šajā jomā. Ja tas tiks īstenots pašreizējā formā un veidā, mēs uzskatām, ka tas varētu ievērojami samazināt ES ieguldījumu atmežošanas darbībās,” sacīja Kristians Slots, Preferred by Nature mežu likumības vadītājs.

Vairāk atbildīgu uzņēmumu

Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO) lēš, ka laika posmā no 1990. līdz 2020. gadam atmežošanas rezultātā ir izzuduši 420 miljoni hektāru mežu, kas ir lielāka platība nekā Eiropas Savienība.

Aizstājot Eiropas Savienības Kokmateriālu regulu (EUTR), Eiropas Savienības Atmežošanas regula (EUDR) ne tikai paplašinās darbības jomu, iekļaujot daudz plašāku ietekmes preču klāstu (kokmateriāli, soja, kafija, kakao, liellopu gaļa, palmu eļļa un daži atvasināti produkti).

Tajā noteikti arī obligāti uzticamības pārbaudes pienākumi importētājiem (operatoriem), kas šīs preces ES tirgū laiž pirmo reizi, un, atšķirībā no EUTR, arī lielākiem tirgotājiem, kas atrodas tālāk piegādes ķēdē.

Tas ir būtiski, saka Slots, jo EUTR attiecas tikai uz tiešajiem importētājiem. Tas ir radījis nepilnību, ko daži uzņēmumi ir izmantojuši, lai nelegālo koksnes importu novirzītu caur citām ES dalībvalstīm, kurās šī regula ir ieviesta vājāk.

"Jaunajā regulā ierosinātās uzticamības pārbaudes prasības ir plašas. Šajā agrīnajā posmā ir arī loģiski neiekļaut mazākus uzņēmumus, kuriem ir mazāk resursu, lai ieviestu stingras uzticamības pārbaudes sistēmas. Dažu lauksaimniecības preču, uz kurām attiecas regula, tirgi parasti ir koncentrēti uz nelielu skaitu lielāku tirgotāju un zīmolu," sacīja Kristians Slots.

Mainās spēļu noteikumi?

Uzņēmējiem būs arī jāsavāc ģeogrāfiskās atrašanās vietas dati un ražas novākšanas laiks, lai pierādītu izcelsmes valsti un to, ka preces nav ražotas zemē, kas degradēta vai atmežota pēc 2020. gada 31. decembra. Dati būs pieejami visām dalībvalstīm un to kompetentajām iestādēm, izmantojot "digitālu sistēmu".

Vairāki vadošie sertifikācijas standarti jau gadiem, ja ne gadu desmitiem, ir spēlējušies ar digitālās izsekojamības platformām, taču bez īpašiem panākumiem. Vai ES iesaistīšanās varētu mainīt situāciju?

"ES ir atklājusi maz informācijas par sistēmu, ko tā plāno izveidot, taču jaunajai tehnoloģijai, piemēram, blokķēdēm, ir liels potenciāls drošai un pārredzamai izsekojamībai. Tas varētu radīt daudz lielāku pārredzamību piegādes ķēdēs. Inteliģenta izsekojamības sistēma, kas balstīta uz jaunajām tehnoloģijām, varētu būtiski mainīt to, kā un no kurienes uzņēmumi sagādā preces," sacīja Kristians Slots.

Lai gan EUDR varētu labāk izgaismot globālās piegādes ķēdes un piespiest uzņēmumus sakārtot savu tirdzniecību, regula nav bez iebildumiem.

Cilvēktiesības un nodokļi

Lai gan 2021. gada novembrī iesniegtais priekšlikums tika atzinīgi novērtēts, daži kritiķi iebilda, ka jaunajā regulā būtu jāiekļauj vairāk preču, piemēram, kaučuks un rīsi, kas ir nozīmīgi atmežošanas veicinātāji.

"Regula noteikti nav perfekta. Cilvēktiesības priekšlikumā nav pat pieminētas, taču nabadzība, vāja pārvaldība un zemes sagrābšana ir cieši saistītas ar atmežošanu. Tas ir būtisks trūkums," sacīja Kristians Slots.

Savā 2021. gada ziņojumā "Pēdējā aizsardzības līnija" organizācija Global Witness dokumentē 227 nāvējošus uzbrukumus zemes un vides aizstāvjiem 2020. gadā. Pamatiedzīvotāji bija pakļauti vairāk nekā trešdaļas no visiem nāvējošajiem uzbrukumiem 2020. gadā. Tomēr viņi regulā nav minēti, norāda Apvienotajā Karalistē bāzētās organizācijas pārstāve Džūlija Bondi.

"Ja ES patiešām vēlas izbeigt savu līdzdalību globālajā mežu izciršanā un cilvēktiesību pārkāpumos, tai ir jāpastiprina savi centieni, un pagājušajā gadā pieņemtais Eiropas Parlamenta ziņojums jau ir uzstādījis augstu latiņu. Ja šāds jauns regulējums tiks pastiprināts, tas patiešām varētu kļūt par efektīvu instrumentu klimata un bioloģiskās daudzveidības mērķu sasniegšanai un būtu spēcīgs signāls citām lielākajām ekonomikām rīkoties," sacīja Džūlija Bondi.

Priekšlikumā nav minēti arī nodokļi un citas nodevas, kas, pēc Kristiana Slota domām, ir svarīgas dokumentācijas prasības, lai pierādītu, vai uzņēmums ir darbojies, atbalstot labu pārvaldību.

"Tā patiešām ir būtiska ilgtspējas daļa. Valstīs, kurās atmežošanas līmenis ir visaugstākais, bieži vien ir vāja pārvaldība un augsts korupcijas līmenis. Tīrai dokumentu izsekojamībai, kas apliecina, ka visas nodevas un nodokļi ir samaksāti saskaņā ar vietējiem tiesību aktiem, vajadzētu būt daļai no uzticamības pārbaudes prasībām. ESKR šīs prasības ir daudz stingrākas, un to atcelšana jaunajā regulā ir solis nepareizā virzienā," sacīja Kristians Slots.

Neilgtspējīga prakse

ES apgalvo, ka šī regula samazinās ES patēriņa un ražošanas radītās oglekļa emisijas vismaz par 32 miljoniem tonnu gadā. Tomēr tas ir tikai priekšlikums. Galīgais rezultāts varētu būt ļoti atšķirīgs, teica Slots.

"Jau gadu desmitiem uzņēmumi ir guvuši milzīgu labumu no neierobežotas un nekontrolētas šo preču plūsmas. Tikai tagad mēs rīkojamies, lai novērstu postījumus un kaitējumu, ko tā ir atstājusi aiz sevis. Mēs ceram, ka regula tiks pilnībā pielāgota un galu galā mainīs to uzņēmumu uzņēmējdarbības modeļus, kuri ir guvuši peļņu no neilgtspējīgas prakses," sacīja Kristians Slots.

Šis raksts ir izstrādāts LIFE Legal Wood projekta ietvaros. Eiropas Komisija (donors) nav atbildīga par šajā materiālā izklāstītajiem apgalvojumiem vai viedokļiem. Eiropas Komisijas atbalsts šīs publikācijas sagatavošanai nenozīmē tās satura, kas atspoguļo tikai autoru viedokli, apstiprinājumu, un Komisija nav atbildīga par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.