Sapnis par zaļu Ukrainu

Tēvi, brāļi, dēli. Simtiem portretu, kas izkārtoti Lit de Parade vietējās baznīcas iekšpusē Ļvovā, Ukrainā, liecina par zvērībām, kas tiek pastrādātas gar Eiropas otrās lielākās valsts austrumu un dienvidu robežām.

Ārpus baznīcas Ļvovas centra bruģētajās ielās ir ārkārtīgi maz pazīmju, kas liecinātu par Krievijas agresoriem un milzīgajiem postījumiem, ko tie ir nodarījuši Ukrainai: 14 miljoni ukraiņu ir pārvietoti, un saskaņā ar Pasaules Bankas datiem atjaunošanas izmaksas šobrīd ir 383 miljardi eiro.

Neraugoties uz kara radītajām problēmām, Volodimira Zelenskija valdība - un tie, kas palīdzēs segt milzīgos atveseļošanas rēķinus - cer atjaunot daudz zaļāku un ilgtspējīgāku Ukrainu, kurā tēraudu un fosilo enerģiju aizstāj atjaunojamā gāze, tīrās tehnoloģijas un ilgtspējīgi apsaimniekoti meži un lauksaimniecība.

"Sapnis par jaunu Ukrainu, ne tikai brīvu, demokrātisku un eiropeisku, bet arī taisnīgu, zaļu un pārtikušu," teica Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Ursula fon der Leiena pagājušajā vasarā notikušajā Ukrainas atveseļošanas konferencē, uzstājoties ar runu.

"Labām reformām nav slikta laika"

Mežsaimniecības nozarē zaļā pāreja jau kādu laiku ir sākusies:

No 2014. līdz 2019. gadam Ukrainā ilgtspējīgi apsaimniekotos FSC mežos ir pārveidoti iespaidīgi 4,5 miljoni hektāru - krietni apsteidzot Vāciju (1,4 miljoni hektāru) un Franciju (159 000 hektāru). Un pavisam nesen Zelenskis uzsāka apmežošanas programmu "Green Country", apņemoties iestādīt vienu miljardu koku.

Tomēr vissvarīgākie soļi, iespējams, ir pašreizējās reformas, kuru mērķis ir saskaņot galvenokārt valstij piederošo mežsaimniecības nozari ar ES standartiem, tādējādi padarot to efektīvāku, pārredzamāku un, iespējams, vissvarīgākais - pievilcīgāku investoriem.

"Labām reformām nav slikta laika," saka Ukrainas Mežu institūta nodaļas vadītājs un Preferred by Nature auditors Ihors Bukša.

Lai gan valdības politika ir labi iecerēta, Bukša saka, ka nozarei jau tā trūkst resursu, un papildus tam pievienojas arī kara radītās problēmas. Ukrainas iestādes lēš, ka pašreiz nodarītais kaitējums videi ir 46 miljardi ASV dolāru. Turklāt karš ir skāris trīs miljonus hektāru mežu, kas potenciāli var dot ienākumus:

"Ukrainas austrumos ietekme ir milzīga. Īpaši problemātiski ir ugunsgrēki ar sprāgstvielām piesārņotajās teritorijās, jo mēs tur nevaram iekļūt. Šo teritoriju atmīnēšana var izmaksāt līdz pat 3 ASV dolāriem par kvadrātmetru, tāpēc varat iedomāties, kādas ir izmaksas," sacīja Ihors Bukša.

Viņš tur rokās valdības izdotu karti, kurā sarkanā un dzeltenā krāsā atzīmētas piesārņotās un nepieejamās teritorijas. Tomēr kartes reti tiek atjauninātas, tāpēc tās nav ticamas, viņš saka, rādot uz sarkano zonu Ļvovas vidū, kur mēs tiekamies.

"Izmantojot digitālās kartes un GIS, būtu ļoti viegli sekot līdzi šīm teritorijām, taču diemžēl mums nav nepieciešamās programmatūras un IT speciālistu. Mēs joprojām izmantojam DOS un papīra kartes. Tas ir neticami, ziniet," teica Ihors Bukša.

Ilgtspējas iespējas

Ironiskā kārtā karš var pavērt ceļu jauniem ienākumu avotiem. Sankcijas pret Baltkrieviju un Krieviju ir radījušas Ukrainas mežsaimniecības nozarei un kokapstrādes rūpniecībai labvēlīgas tirgus pozīcijas. Pirms kara abas valstis bija galvenās koksnes izstrādājumu piegādātājas ES. Pieaugot pieprasījumam pēc sertificētiem koksnes produktiem, Ukrainai tagad ir potenciāls aizpildīt plaisu, ko atstājušas abas kaimiņvalstis.

"Šī ir laba situācija. Ukrainai ir iespēja uzlabot ilgtspēju un palielināt meža un koksnes pārstrādes ekonomisko vērtību. Kopumā ekonomiskās attiecības ar Krieviju ir slēgtas, tāpēc tiek veidotas jaunas attiecības ES un citos tirgos, kas ir labvēlīgāki videi. Tāpēc ir ievērojami pieaudzis pieprasījums pēc sertificētas pārstrādātas koksnes," sacīja Ihor Buksha.

Tāpat kā daudzi citi ukraiņi, arī Ihors Bukša cer, ka pāreja uz zaļāku, ilgtspējīgāku un mierīgāku Ukrainu drīz kļūs par realitāti.

Lasīt vairāk: Cīņa par ilgtspēju valstī, kurā notiek karš